jump to navigation

veselība

Vesels prāts – vesela miesa


”Mums paveicās, ka eksistē metode, kura rūpējas par galveno cilvēka dzīvē – tīro apziņu – un ļauj sasniegt un uzturēt ideālu veselību visos apziņas, ķermeņa un vides līmeņos.”

Mahariši


Kam tiek tērēta nauda? Slimību profilaksei? Veselības un labklājības uzlabošanai?

Diemžēl nē. Galvenokārt – ārstēšanai. Bet pēc daudzu veselības aizsardzības ekspertu domām, deviņas no desmit slimībām varētu novērst.

Kādā veidā?

Novēršot slimības, kurām par pamatu ir stress, bet tādu slimību ir vairākums – sākot ar  saaukstēšanās, līdz nopietnām, tādām, kā sirds saslimstības un dažādiem vēža veidiem.

Kāds ir stresa iemesls?

Stress – tās nav dienesta nepatikšanas, zīdaiņa brēkšana, iestājeksāmens juridiskajā fakultātē, tā ir organisma un apziņas reakcija uz iepriekš minēto.

Kā tad veidot karjeru un gūt sekmes ģimenes dzīvē, tajā pat laikā nekļūstot par stresa upuri?

Kas tad var palīdzēt?

Tā ir dziļā atpūta, kuru jūs gūstat TM laikā.

20 minūtes TM nodrošina jums unikālu, dziļu atpūtu un atslābināšanos. Šī atpūta divreiz dienā ļauj atbrīvoties no stresa un noguruma, kuri ir uzkrājušies. TM palīdz normalizēt asinsspiedienu, likvidē bezmiegu, pazemina augsto holesterīna līmeni, palīdz bronhiālās astmas gadījumā, palielina reakcijas ātrumu – uzlabo sportiskos rezultātus. Dziļa atpūta, kura gūta TM laikā, palīdz ķermenim atjaunot spēkus.


Sirds slimniekiem, kuri nodarbojas ar transcendentālo meditāciju, mirstība ir mazāka, apgalvo ASV pētnieki.

Meditācija novērš sirds slimības

Amerikas Sirds Biedrības sanāksmē viņi apgalvoja, ka bija likuši 201 afroamerikāņu pacientam meditēt vai arī mainīt savu dzīvesveidu. Pēc deviņiem gadiem, meditētāju grupai bija par 47% pazemināta mirstība, sirdstrieku un infarktu skaits.

Pacienti, kuri piedalījās pētījumā, vidēji bija 59 gadus veci, viņiem bija sašaurinātas sirds artērijas. Meditētāju grupa meditēja divas reizes dienā pa 20 minūtēm.

Grupa, kura veica dzīvesveida izmaiņas, saņēma arī apmācību par tradicionālajiem riska faktoriem, to starpā par ēšanas paradumiem un sportošanu.

Papildu pazeminātai mirstībai, sirdstrieku un infarktu skaitam, meditētāju grupai pazeminājās asinsspiediens (5mm Hg), turklāt, dažiem dalībniekiem samazinājās arī psiholoģiskā stresa apjoms. Pētījuma vadītājs Roberts Šneiders (Robert Schneider) paziņoja, ka citi pētījumi esot pierādījuši transcendentālās meditācijas pozitīvo ietekmi uz asinsspiedienu un stresu, neatkarīgi no cilvēka etniskās izcelsmes. „Šī ir pirmā kontrolētā medicīniskā pārbaude, kura pierāda, ka ilgtermiņā šāds stresa mazināšanas paņēmiens samazina arī iespēju saskarties ar sirds un asinsvadu problēmām, piemēram, sirdstrieku, infarktu un nāvi,” viņš paziņoja.

Dr. Šneiders apgalvoja, ka transcendentālās meditācijas iedarbība pārbaudes laikā bija līdzīga kā jaunatklātām zālēm pret sirds slimībām. Viņš apgalvoja: „Šajā gadījumā jaunās zāles pašas izveidojas ķermenī, šo procesu stimulē transcendentālā meditācija.”

Londonas Medicīnas Centra psiholoģe Ingrīda Kolinsa (Ingrid Collins) atzina, ka nav  pārsteigta, ka šādas uzvedības izmaiņas var būt milzīgs ieguvums veselībai.

Avots: news.bbc.co.uk

informācija, DELFI sievietēm

Stress – mūsu dzīves virzītājspēks vai gadsimta slimība?

Mēs ļoti bieži dzirdam vārdu stress, arī lietojam to dažādās nozīmēs un vārdu kombinācijās – es esmu stresā, es ciešu no stresa utt. Brīžiem pat zūd vārda īstā nozīme, jo ar stresu mēs apzīmējam dažādus emocionālus stāvokļus, kā – bailes, dusmas, prieku, sajūsmu, arī nemieru.

Stress jeb spriedze rodas no pārmaiņām dzīvē, kas spēcīgi aktivizē fizioloģiskās un psihiskās norises cilvēka organismā. Mēs bieži vien īsti nezinām un nesaprotam, cik kaitīgs vai noderīgs var būt stress un kā ar to sadzīvot vai pārvarēt.Emocionālu pārdzīvojumu varāPirms izdarīt nepareizus secinājumus par stresa ietekmi uz mūsu dzīvi, būtu jāzina, ka stresu izraisa ne tikai negatīvas un skumjas lietas. Paaugstinātu spriedzi izraisa arī priecīgi notikumi, piemēram, paaugstinājums darbā, nozīmīgi personīgi sasniegumi un pārdzīvojumi. Ļoti daudzi cilvēki pat neapzinās, ka viņu stresa līmenis ir par augstu, uzskatot, ka tas ir normāli vai nav iespējams no tā izvairīties.Pieaugušie visbiežāk no stresa cieš darbā, taču arī bērni, pusaudži, studenti un vecāka gada gājuma cilvēki nav pasargāti no stresa sliktās ietekmes. Cilvēkiem stresu var radīt ne tikai darba apstākļi, bet arī augstais noziedzības līmenis, vardarbība, vientulība, sociāla izolācija, ģimenes izjukšana un sociālā atbalsta trūkums.Stress atstāj ietekmi uz cilvēka

  • smadzenēm,
  • gremošanas traktu,
  • dziedzeru sistēmu,
  • kardiovaskulāro sistēmu,
  • ādu,
  • imūno sistēmu.

Lai mazinātu stresu un justos labāk, mēs visi lietojam kaut kāda veida garastāvokļa pacēlājus, kurus var ēst, dzert, ieelpot vai injicēt. Garastāvokļa pacēlāji ietekmē mūsu baudu centrus smadzenēs.

Izplatītākie garastāvokļa pacēlāji, sākot no nevainīgiem saldumiem, azartspēlēm un beidzot ar narkotikām:

  • cukurs,
  • kofeīns (ne tikai kafijā, bet arī šokolādē, daudzās tējās, gāzētajos dzērienos),
  • adrenalīns (ekstrēmie sporta veidi, arī azartspēles),
  • tabaka, marihuāna, kokaīns, amfetamīni, heroīns,
  • šķīdinātāji (līme, mazgāšanas līdzekļi, nagu lakas noņēmējs, krāsa utt.).

Baudu centros smadzenēs notiek pašregulācija, bet mūsu dzīvesveida dēļ dabiskie procesi tiek izjaukti, un labsajūtas līmenis tiek mākslīgi stimulēts. Kad cilvēks ir stresā, labsajūtas līmenis baudas centros krītas, un rodas nepieciešamība to pacelt.

Katram parasti ir zināms veids, kā garastāvokli uzlabot. Parasti pie rokas ir kāda šokolādes tāfelīte, iemīļotā kafijas krūze, cigarešu paciņa, glāze vīna vai pat kaut kas stiprāks. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc cilvēki var zaudēt kontroli pār sevi – daži parēdas saldumus, citi piedzeras…

Cilvēkus var iedalīt divās grupās. Vieni – garastāvokļa pacēlājus, piemēram, glāzi vīna pie pusdienām, lieto katru dienu, bet otri – reti. Pēdējā gadījumā ir lielāka iespēja, ka pie pārlieku lielas spriedzes tas novedīs pie vielas pārmērīgas lietošanas, bet nepieciešamā stimulācija pietiks ilgākam laikam.

Lielākai daļai šokolādes ēdāju, alus dzērāju nav vēlēšanās pēc tā, kamēr viņi to neredz, vai kāds to nepiedāvā. Piemēram, alus tirgotāji ir iztērējuši miljonus, lai radītu asociāciju, ka futbols bez alus nav futbols.

Visbiežāk lietotie garastāvokļa pacēlāji ir cukurs, kofeīns, alkohols un tabaka. ASV vismaz 20 miljoni cilvēku kādu no tiem lieto regulāri, lai justos normāli. Mākslīgie stimulētāji kļūst par cilvēka dienas sastāvdaļu – tikpat dabisku procesu, kā acu mirkšķināšana.

Tomēr lietojot garastāvokļa pacēlājus meklētā līdzsvara sajūta nav sasniedzama – cilvēka labsajūtas līmenis atgādina braucienu amerikāņu kalniņos – tas ceļas un atkal krīt. Vai tad tas nav stress mūsu smadzenēm un nogurušajam prātam?

Stresa izgudrošana

Vārds “stress” mūsu leksikā ienāca 1956. gadā, pēc ārsta Hansa Seljē publikācijas “Dzīves stress” Amerikas presē. H. Seljē vārdu “stress” aizguva no fizikas terminoloģijas, lai apzīmētu stresa sindromu – cilvēka ķermeņa reakciju uz jebkuru ārēju kairinājumu.

“Kad pēc pāris gadiem es sapratu, ka vārds “stress” neatbilst īstajai nozīmei, bija jau par vēlu. Tas bija jau kļuvis par visiem saprotamu internacionālismu. Tolaik es vēl pietiekoši labi nerunāju angliski, lai saprastu atšķirību starp vārdiem “stress” un “strain” (angl. – spriedze). Patiesībā noteiktas izmaiņas cilvēka ķermenī ir spriedze, savukārt ar stresu būtu jāsaprot ietekme, kas izsauc izmaiņas,” savā autobiogrāfija vēsta H. Seljē.

1983. gadā žurnālā “Times” parādās plašs raksts par stresu – 80. gadu epidēmiju. Ja pēc 1983. gada datiem 55% pieaugušo darba vietā izjuta stresu, tad 2002. gadā jau 70%. Tāpēc stresu varam uzskatīt par modernā dzīvesveida nodevu.

Latvijā gan nav veikti pētījumi, cik daudz mūsu iedzīvotāji cieš no pārslodzes darbā un cik izmaksā stresa seku novēršana. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs no tā neciešam. Piemēram, pēc BBC Health datiem, piektā daļu britu katru dienu cieš no stresa. Anglijai tas izmaksā vidēji 90 miljoni mārciņu gadā. Amerikāņi aprēķinājuši, ka trīs ceturtdaļas jeb 22,7 miljoni amerikāņu cieš no stresa. Stresa seku ārstēšana tiem izmaksā vismaz 60 miljardus gadā. Savukārt, 38% mūsu kaimiņvalsts iedzīvotāju – igauņi – atzinuši, ka cieš no stresa.

Arī amerikāņu zinātnieku Karaseka un Teorella (Karasek, Theorell) pētījumi parāda vērā ņemamus faktus – 50 miljoniem amerikāņu ir augsts asinsspiediens, un 95 % gadījumu to iemesls nav zināms.

Zinātnieki izpētījuši, ka sirdsslimības varētu samazināt par 23 % (tātad vairāk nekā 150 000 dzīvības varētu tikt glābtas ik gadu), ja izdotos samazināt darba spriedzi. Arī Latvijā 2001.gadā vairāk nekā pusei iedzīvotāju (55,9 %) kā nāves cēlonis tika konstatēta kāda no sirds un asinsvadu slimībām. Iespējams tieši samazinot stresu, samazinātos arī šie rādītāji.

Kā sev palīdzēt?

Stresa sliktā ietekme uz cilvēka organismu nav nekas pārsteidzošs vai jauns, tomēr derētu lieku reizi pārdomāt, kā vislabāk iekārtot savu dzīvi. Ja tev nav žēl pašai sevis, tad padomā par visiem mīļajiem cilvēkiem, kas atrodas ap tevi. Var jau izlikties un samierināties ar dzīvi, bet tā kā agrāk vai vēlāk uz plīts atstāta tējkanna sadeg, ir vērts padomāt: “Vai tas ir tā vērts?”

No stresa izraisošām situācijām mēs sevi nevaram pasargāt. Taču pret divdesmit pirmā gadsimta slimību ir jācīnās arī ar tikpat mūsdienīgiem līdzekļiem. Ar stresu sirgstošajiem mediķi iesaka aptiekās nopērkamos dabiskos garastāvokļa pacēlājus, kas ir tablešu un tinktūru veidā – vieglam miegam, stipriem nerviem. Uzturā papildus būtu jālieto C, B koplekss un D vitamīni, jo stresā mēs tos visvairāk zaudējam.

Aptiekas mūsdienās piedāvā vairākus preparātus, kuru sastāvā šīs dabas vielas papildina viena otru, dodot iespēju vienlaikus ietekmēt dažādus centrālās nervu sistēmas “apgabalus”. Tāpēc bieži vien pacientiem tiek rekomendēts ārstēšanu uzsākt ar kādiem bezrecepšu augu un zāļu uzlējumiem, piemēram, Novo passit vai baldriāna tabletēm vai pilieniem, kas ļauj pat pamatīgu stresa situāciju gadījumos nomierināties, koncentrēties un atgūt darbaspējas, un, galu galā, vienkārši kārtīgi izgulēties. Žeņšeņs, ginko, koenzīms Q10 un daudzas citas augstvērtīgas dabas vielas savukārt ietilpst, piemēram, aptiekās bez receptēm pieejamo uztura palīgvielu Harmony Line produktu sastāvā.

Ja profesijas izvēle vēl tikai ir jāizdara, tad varbūt vērts atcerēties, ka visstiprākie nervi nepieciešami mācībspēkiem, tiesībsargājošās un apkalpes sfērās strādājošiem, kā arī mediķiem.

Ikdienas rituālu ieviešana

Ir jāattīsta iekšējais pulkstenis, kas dotu dzīves ritmam papildus stabilitāti. Ja cilvēks visu dienu pavada telpās, tad labāk ir iekārtot darba vietu pie loga vai vismaz vienu stundu uzturēties saules gaismā – tas palīdzētu atmodināt organismu.

Tāpat katru dienu vismaz 20 minūtes jāatpūtina prāts un jādara kaut ko, kas sagādā prieku. Vislabāk, ja darīsi kaut ko saistītu ar citiem cilvēkiem, tāpat palīdz arī mūzika, dejas, lasīšana, darbi dārzā un meditācija, kura tādā formā, kādu to tagad mēs pazīstam, ir attīstījusies tieši stresa mazināšanai.

Meditācija, kuru 60. gados attīstīja joga Mahariši, kļuva par vienu no pirmajām stresa menedžmenta tehnikām. Tā kļuva populāra arī slavenību vidū. Šķiet, viszināmākais piemērs ir Džons Lenons un grupa “The Beatles”. Savukārt jauna ēra stresa mazināšanā sākās 1968. gadā līdz ar aerobikas “trakumu”, kas palīdz attīstīt sirdi un plaušas, efektīvi mazinot stresa līmeni.

Ajūrvēda – tā ir “Zināšana vai zinātne par dzīves plūsmu”

Ajūrvēda,pasaulē senākā dabiskās (dabas) medicīnas sistēma,aizsākās senajā tradīcijā Indijā, vairāk nekā 5 tūkstošus gadu atpakaļ.

Tā ir Vispasaules Veselības aizsardzības Organizācijas oficiāli atzīta un pazīstama kā pilnīga veselības aizsardzības sistēma, kurā galvenā uzmanība tiek veltīta kā slimību novēršanai, tā arī veselības un ilgdzīvošanas nodrošināšanai.

Indieši zinātnieks, Mahariši Maheš Jogi uzaicināja pašus slavenākos un pieredzējušākos ārstus, lai kopīgi sadarbotos, atjaunot un standartizēt Ajūrvēdu, izveidot to pieejamu rietumu pasaulei. Viņa vadība dažādu disciplīnu speciālisti – ajūrvēdiskās veselības aizsardzības, farmatoloģijas, vēdiskās valodas un fizikas, sadarbojās kopā ar mērķi atjaunot Ajūrvēda mozaīkas un pārējās Vēdas daļas to pilnībā.

Mahariši –Ajūrvēda nodrošina līdzsvarotu ķermeņa un prāta funkcionēšanu, pateicoties 20, vienai otru papildinošām, veselības aizsardzības pieeju izmantošanai. Tās metodiku mērķis – kāpināt līdz pilnībai visas dzīves sfēras, ieskaitot psiho fizioloģisko un emocionālo veselību.

Pēc ārstu domām, šī metode tiek veiksmīgi izmantota, ārstējot tādas slimības kā: bezmiegs, migrēna, vispārējs nogurums, astma, bronhīts un ādas saslimšanas, kā arī slimības, kas radušās pārlieka stresa ietekmē.

http://www.ayurveda-products.eu

http://www.ayurvedabeauty.co.uk/

medutacija ir darbs

Meditācija ir darbs.

Mūsu ikdienas dzīvē mēs pastāvīgi saskaramies ar stresu un šis stress atstāj savas pēdas mūsu ķermeņos. Cilvēku vairākums vienkārši uzsūc to un dzīvo ar to līdz pat nāvei. Viņi nesaprot, kāpēc cieš no bezmiega vai liekā svara, vai kāpēc viņiem sāp mugura.  Tas ir pastāvīgs process, kas neizbēgami atved pie visādām fiziskām problēmām, saslimšanām vai diskomforta vienā vai otrā cilvēka dzīves posmā. Sasprindzināts kakls, vēdergraizes, sirdsslimības, tās visas ir  stresa izpausmes.

Padomājiet par stresu Jūsu ķermenī, kā par auklas mezglu. Mezgls saīsina auklu, savelk to, atņemot tai dabisko stiepjamību. Aukla vairs nav  tik gara un brīva, kā sākotnēji. Ja mēs atsiesim mezglu, aukla atgriezīsies savā sākotnējā stāvoklī. To pašu  var teikt arī par cilvēka ķermeni ar stresa mezgliem. Mēs vienkārši pievienojam arvien vairāk un vairāk mezglu un pievēršam ļoti maz uzmanības tam, lai no tiem atbrīvotos.

Bet Jūs to visu zināt; Jūs, visticamāk, gribētu atbrīvoties no stresa vai ne? Jūs nevēlaties ļaunprātīgi izmantot alkaholu, cigaretes vai tabletes…, zinot, ka tas tikai vēl vairāk sagraus nervu sistēmu un izraisīs atkarību. Bet kaut kādiem instrumentiem taču ir jābūt.

Un tā, kā tad atbrīvoties no stresa un neitralizēt to? Meditācija. Jā, mana atbilde ir meditācija. Jūs jau to izmēģinājāt un Jums tas nepalīdzēja, vai tas vienkārši nav domāts Jums? Es zinu, ka Jūs esat aizņemti, un doma par to, ka Jums nāksies sēdēt 20 minūtes bez kustības, kā tāda, izraisa stresu. Es pastāvīgi brīnos par to, kā cilvēki pretojas meditācijai. Viņiem ir tik grūti aprast ar domu, ka nepieciešams vienkārši sēdēt vienā vietā kādu laiku, neko nedarot un neparko nedomājot. Šis uzdevums šķiet gandrīz neiespējams, ņemot vērā ātrumu, ar kuru mūsu domas šķetinās galvā.

Vadīt mašīnu ir ļoti vienkārši, bet ja cilvēks nekad nav bijis pie stūres, viņam tas šķiet ļoti grūti. Bet ir skolotājs, kas māca – instruktors. Un pēc tam tu vienkārši izmanto auto –kā pārvietošanās līdzekli un īpaši nedomā par to .

Meditēt, tāpat kā senajos laikos, māca skolotājs, viņš dod nepieciešamās instrukcijas un cilvēks vienkārši izmanto meditāciju no rīta un vakarā, un nedomā par to dienas gaitā.

Jā, meditācija ir darbs savā labā. Un tiem, kas slinko tas neder, kaut arī tas ir ļoti vienkārši.

Vienkāršs piemērs, – ja jauns cilvēks vēlas iegūt skaistu sportisku figūru, viņš regulāri apmeklē trenažieru zāli, izmanto trenažierus  un ne uzreiz,bet pakāpeniski viņš pārveidojas. Viņam parādās muskuļi.

Vai arī, ja cilvēks vēlas apgūt mūzikas instrumenta spēli, viņš kopā ar skolotāju apgūst notis, pēc tam solfedžo, un pēc kāda laika jau rodas motīvi.

Un tā it visā. Vēlme un darbība sniedz rezultātu.

Meditācija ir darbība bez darbības, kas pakāpeniski atjauno mūsu nervu sistēmu. Tas ir sens veids.Tāpat kā jūras viļņi apskalo stūrainu akmeni, ko mēs pēc tam ar  baudu turam savā plaukstā.

8.oktobrī Perli Centrā Ņujorkā pulcējās  300 speciālisti, lai noklausītos desmit –līderu, biznesa, masu mediju, izglītības jomas un sociālo pakalpojumu pārstāvju – sieviešu uzstāšanos. Temats bija stresa vadība darba vietā. Līderes dalījās savā Transcendentālās Meditācijas(TM) pielietošanas pieredzē. Viņas atzīmēja, ka TM ne tikai ietekmē  ar stresu saistīto traucējumu pazemināšanos ,bet arī uzlabo veselību, ceļ produktivitāti un paver radošās spējas.

http://newzealand.broadwayworld.com/article/Photo-Flash-Lena-Dunham-and-More-at-David-Lynch-Foundations-Women-Meditation-Stress-Event-20131010

Tāpat, konfСвобода от болезнейerencē tika atzīmēts TM izmantošanas svarīgums, – kā milzīga palīga ģimenes vardarbības upuriem.

Diskusijas gaitā tika paziņots galvenais notikums – Deivida Linča Fonda ”Sievietes. Meditācija. Stress” partnerība ar organizācijām, kas cīnās ar sadzīves vardarbību Ņujorkā.

Latvijā šo meditācijas tehniku izmanto vairāk kā 10 tūkstoši cilvēku un apmācība noris pastāvīgi. Mācās studenti, sportisti, pensionāri, ārsti un citu profesiju pārstāvji.

Padomājiet, varbūt Jūs arī vēlaties pagriezt aizdedzes atslēgu un izmantot meditāciju savas nervu sistēmas atjaunošanai?

Transcendentālās meditācijas skolotāja Olga Golubeva.

 

Свобода от болезней 

Йога-Асаны

Advertisements

Komentāri»

No comments yet — be the first.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: